Draugiem.lv lietotāja Ivija, Saldus domubiedru grupā publicējusi stāstu par Brocēnu bāriņtiesas rīcību pēc tam, kad skolotāja bērnam, kurš spēlē hokeju, ieraudzījusi zilumu – aptuveni 5 cm lielu. Lūk, ka viss notika:
“Sveiki, vēlos padalīties ar negatīvu pieredzi no šīs iestādes puses. Iesaistīto cilvēku vārdus nepieminēšu.
Lieta tāda, ka bērnam skolā skolotāja ievēroja zilumu, (zilums gūts spēlējot hokeju) Mazs , apmēram 5cm mazs, jau dzeltenā krāsā.. Pārsteidza skolotājas Zaigas rīcība Brocēnu skolā. Neziņojot vecākam izsauca Bāriņtiesas priekšsēdētāju SANITU KRAVZI, kura pieņēma lēmumu uzreiz vest bērnu uz krīzes centru. Mani šokēja tāda rīcība par šķietami tādu sīkumu. Vēl svarīgi , ka visu “cirku” šī SANITA KRAVZE sataisīja ar diviem policistiem- skolas telpā, nedomājot par paša bērna interesēm, vai emocionālo stāvokli. Šo situāciju redzēja arī citi šīs skolas skolēni, tādējādi pazemojot iesaistīto bērnu. Skolā strādā iesaistītā bērna vecmāmiņa, kura par šo situāciju uzzinādama steigšus steidzās pie bērna, lai neļautu patvaļīgi aizvest bērnu. Brīdi,kad viņa ieradās, bērns bija skolotāju istabā, sarāvies, sagrauts, noskumis, raudāja, nesaprazdams, kas notiek, kur tiek vests, apkārt sveši cilvēki. Protams, bērnu nekur neaizveda, ieradās tētis un to nepieļāva. Pēc garas sarunas ar Kravzes kundzi, abi vienojās satikties soc. dienesta telpās, lai noskaidrotu faktus, bet līdz tam laikam šī darbiniece, nemaz nedomāja par konkrēti iesaistīto bērnu, vai bērniem, kas atradās skolā un to visu vēroja. Brīdi,kad pati ierados uz skolu pakaļ savam bērnam, biju satriekta par savas meitas vārdiem… Iesēdāmies auto, un meita man saka: “Mammīt, arī mani vedīs prom, man arī ir zilumiņš, un pārējiem bērniem hokejā arī ir, tikai citur,…” Bērni iet speciālā hokeja klase, kur gūt mazus savainojumus, vai kādu zilumu, tas ir ikdienišķi . Tātad tētis bērnu nākošajā dienā bija spiests izņemt bērnu no skolas, jo par situāciju runāja visa skola, skolēni. Tika pat sasaukta sapulce, lai šis gadījums paliekot skolas telpās, izbrīnīja šāda direktora rīcība. Par situāciju tālāk, bērnu aizveda pie traumatologa, ir atzinums, apskate un slēdziens, ka pret bērnu nav pielietota fiziska vardarbība, Runājot par ārstiem, šai ģimenei jau vairākus gadus ir patstāvīga ģimenes ārste, kura uzzinot par šo gadījumu bija pārsteigta, visus šos gadus bērnam nav bijušas fiziskas nodarījuma zilumi u.c. citas traumas, kamēr viņu aprūpē tētis. Tātad ar visu informāciju tētis lepni devās uz Soc. dienestu, kur gaidīja arī Bāriņtiesas priekšsēdētāja Sanita Kravze, un arī bērna mamma, kura pirms 2 gadiem pati parakstīja dokumentu,ka no bērna aprūpes tiesībām atsakās pati, ka nav iebildumu, ka dēlu audzinās tētis.
Bijām pārsteigti,kādēļ tāda situācija izvērtusies, izrādās ka bērna mamma sadomājusi atkal rūpēties par bērnu, atgūt aprūpes tiesības, bet mums visiem liekas, ka tas ir alkoholiķes kārtējais untums, jo nespēj savu savu dzīvi sakārtot, divu gadu laikā nomainījusi puišus vairākkārtīgi, tai pašā laikā bērna tētim ir stabila ģimene, jauna sieva un ģimenes pieaugums.
Bērnam uzspieda Sanita,lai runājot ar bioloģisko mammu, un ko bērna reakcija bija negatīva, nē nevēlos, nav ar viņu nekas runājams, tādas īsas atbildes bērns sniedza soc. darbiniecei un S.Kravzei. , pašai mātei to dzirdot.
Pēc ilgām diskusijām bērns no kabineta iznāca bāls, satriekts, atkal emocionāli traumēts…Tātad tētis pierādīja, ka bērnu fiziski neiespaido, Soc. darbiniece un Bāriņtiesas darb. Sanita bija spiestas šos faktus ņemt vērā, bet uz īsu brīdi. Abas darbinieces pamācīja bioloģisko māti, lai raksta iesniegumu brīvprātīgi braukt uz KRĪZES CENTRU ar bērnu. Tas nu bija daudz par daudz., kā māte spēj ko tādu….Izbrīna fakts, ka abas darbinieces ir mātes pusē, neņēma vērā faktus, ko tētis teica par mātes dzīvesstilu, un pēdējiem notikumiem, kad bērnu pēdējoreiz aizveda paciemoties pie mātes, bērns bija pret braukšanas pie mātes, Darbība pēc darbības, vārds pa vārdam ..Bija nākošā epizode, kad pēc pāris stundām S.Kravze ieradās mājvietā ar 8 policijas darbiniekiem. Tas jau bija daudz par daudz, šo emocionālo teroru šī patvaļīgā persona turpināja, bet šoreiz lēmums ir emocionāla vardarbība.
Rodas jautājums, kādēļ tik daudz policijas darbinieku, vai tad situācija ir tik nereāli neatliekama, un bīstama,ka lēmums jāpieņem vienpersoniski un mutiski,??? Lai apskatās ģimenes, kur patiešām bērniem vajag izolāciju no ģimenes. Protams bērnu neatdeva šādai patvaļīgai rīcībai. Mani pārsteidz Sanitas Kravzes amata pienākumu izpilde.Cilvēks, darbinieks, kas itkā iestājas par bērna tiesībām, interesēm rīkojas pret visām pieļaujamām normām, emocionāli pazemo, izdara spiedienu uz bērnu. Dalos ar šo notikumu, jo Latvijā nav īpaši daudz tētu, kas iestājas par saviem bērniem, kas nepieļauj , ka bērns augs pie “sliktas, tuc tuc, un bezatbildīgas ” mātes. Bet mūsu valsts un attiecīgo darbinieku nostāja liecina par ko citu.
Atliek pamest bērnu, padzīvot kādu laiku bezatbildīgu dzīvi, tad kādu periodu nomierināties , aiziet uz bāriņtiesu , soc. dienestu – vaļsirdīgi paraudāt, ka nepaiet ilgs laiks, ka jau iestādes cenšas apiet likumu,panākt, ka tētim
atņem aprūpes tiesības.Šo konkrēto divu dienu laikā šis iestādes bērnu un tēti ir sagrāvušas, emocionāli pazemojušas. Kas par to nesīs atbildību, kas sauks pie atbildības?”
VIDEO, kurā redzama bāriņtiesas un policijas ierašanās:
Avots: domubiedru grupa draugiem.lv “sssSALDUSsss”